139. Psalms
TEVIS AUSTS UN ADĪTS
1 Kungs, Tu esi mani pārbaudījis un zini visu par mani.
2 Tu zini visu ko daru; Tu saproti visas manas domas no tālienes.
3 Vai es strādāju, vai atpūšos, Tu redzi mani; Tu zini visu manu darbošanos.
4 Pirms atveru muti, lai runātu, Tu jau zini, ko teikšu.
5 Tu esi ap mani no visām pusēm un pasargā mani ar Savu spēku.
6 Tava izpratne par mani ir pārāk dziļa, tā man nav aptverama.
7 Kurp gan es varētu bēgt no Tava Gara, kur es varētu paslēpties no Tavas klātbūtnes?
8 Ja es dotos augšā debesīs, Tu tur esi. Ja es apguļos mirušo valstībā, Tu esi arī tur.
9 Ja man būtu spārni, ka es varētu aizlidot tālāk par austrumiem, jeb es dzīvotu vistālākajā nostūrī rietumos,
10 Tu būtu tur, lai mani vadītu, Tu būtu tur, lai man palīdzētu.
11 Es varētu lūgt tumsu, lai tā mani paslēpj, jeb gaisma ap mani lai pārvēršas naktī,
12 bet arī tumsa nav tumša Tev un nakts ir tik gaiša kā diena. Tumsa un gaisma Tev ir vienlīdzīgas.
13 Tu radīji katru manu vissīkāko daļiņu, mani apsedzis saadīji mātes klēpī.
14 Es Tevi slavēju, ka esmu tik uzmanīgi un brīnišķīgi radīts; Tavi darbi ir apbrīnojami, es to zinu sirds dziļumos.
15 Pilnīgā noslēgtībā no ārpasaules, Tu vēroji kā veidojās mani kauli, kā es tiku austs dzemdes tumsā.
16 Tavas acis redzēja manu vēl nepilnīgo matēriju un visas manas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, joprojām tiekot ieskicētas, kad to vēl nebija nevienas.
17 Cik dārgi man ir apzināties, ak Dievs, ka Tu ik brīdi par mani domā! 18 Es Tavas domas pat nevaru saskaitīt, tās ir vairāk kā smiltis jūrmalā un kad no rīta uzmostos, es arvien esmu pie Tevis.
/Psalms 139: 1-18
◇